Pēc traumām, hormonālām izmaiņām vai destruktīva iekaisuma ādas dziļajos slaņos notiek kolagēna šķiedru viengabalainuma izjaukšana. Vietās, kur radās kolagēnu šķiedru defekts, āda nokarājās, un tiek veidotas atrofiskās rētas un strijas. (Zim. 1.).

 

1.Atrofiskā rēta.

2. Strija

3. Kolagēna šķiedras.

4. Fibroblasti.

 

Kolagēna šķiedras pārravuma vietā nevar saaugt gals pie gala, tāpēc zīmes no rētas paliek uz mūžu. Jaunākais maztraumatisks un visefektīvāks visu augstākminētu problēmu risināšanai metods uz šo dienu ir mikroadatu terapija.

 

Ar dermarollera palīdzību ādā tiek veiktas daudz perforāciju ar giametru no 0.08 mm līdz 0,22 mm. Mikroadatu iekļušanas dziļums ir no 0,2 līdz 2,50 mm atkarībā no problēmas izteiktības un tās vietas lokalizācijas. Uz 1 cm var uztaisīt līdz 150 perforācijām (Zim.2.).

Zim.2.Mikroperforācijas uz dermu.

 

1.Atrofiskā rēta.

2. Strija

3. Kolagēna šķiedras.

4. Mikroadatas.

 

Mikroadatas iekļūst dermā un uz savā ceļā traumē gan kolagēna šķiedras, gan fibroblastus (šūnas, kuras sintezē kolagēnu).

Traumēti fibroblasti dod signālu „SOS”. Pateicoties šiem signāliem traumas zonās no blakus apvidiem tiem palīdzēt dodas nobriedušie funkcionējošie fibroblasti. Ierodoties mikrotraumas rajonā, tie sāk pastiprināti dalīties un sintizēt kolagēnu dūrienu vietās lielā daudzumā, t.i.sāk „lāpīt” mikroperforācijas (Zim.3.).

Zim.3. Fibriblastu migrācija un dalīšanās. Kolagēna sintēze.

 

1.Atrofiskā rēta.

2. Rēta.

3. Kolagēna saliņas.

4. Fibroblasti.

 

Fibroblastu darba rezultāts ir kolagēna šķiedru saliņas, kas sintizējas dūrienu vietās.Šīs kolagēna saliņas tiecās viens pie otra, pakāpeniski satuvinot rētu un striju malas. Tādā veida, no vienas puses tiek radīts stingrs balsts no jaunas kolagēna šķiedras, no otas puses- samazinās atrofisku rētu un striju platums, jo tiek samazināts un izspiests pie ādas virsmas dibens (Zīm.4.).

Zīm.4. Kolagēna sintēze. Atrofisku rētu un striju samazināšanās.

 

1.Atrofiskā rēta.

2. Strija.

3. Kolagēna saliņas.